Sarmas Šarmas līceiba

Par pr. Vladislavu Litaunīku uzzynōju kaidā misē Madonas bazneicā. Prīsters īteice pajimt izdrukōtas lapeņas ar novennu pr. Litaunīka gūdam. Pajēmu, bet kaut kai izraiz napīsaķēru tū lyugtīs, bet īlyku grōmotā. Pēc kaida laika, īspējams, pat pusgoda, sanōce, ka payku bez dorba. Vairōkus mēnešus navarēju atrast, kur strōdōt un sōku krist izmysumā. Tod man rūkōs nūnōce tei grōmota, kurā beju īlykuse lapeņu ar novennu. Dūmōju, jōpasalyudz, ja jau atrodu tū tīši šaidā situacijā. Sōku lyugtīs novennu pr. Vladislava Litaunīka gūdam, nūdūmā īlykdama lyugumu par dorbu. Caturtajā dīnā es sajēmu atbiļdi uz vīnu nu n-tajim pīteikumim, kurus beju aizsyutējuse internetā, bet vēļ pēc pōris dīnom veļ vīnu atbildi nu citas īstōdes. Pēc dažom dīnom es jau strōdōju. Taida beja muna pyrmō pīredze lyudzūtīs novennu pr. Litaunīka gūdam.

Ūtrō reize beja pēc vairōkim godim, kod es otkon beju bez dorba, jo īprīkšejō firma aizvēre filiali Madonā. Bet tagad jau es vairs ilgi negaideju, bet izraiz sōku lyugtīs šū pošu novennu. Kod pēc dažom dīnom sajēmu dorba pīdōvōjumu, beju patīši pateiceiga un vysim stōsteju, ka lyudzūtīs novennu pr. Litaunīka gūdam, var izalyugt Dīvam dorbu. Slava Kungam!

Prīstera Staņislava Čužāna (1922 – 2010) līceiba

Tyvējā Borovkas draudzē uz lelim svātkim sabrauce daudzi prīsteri. Tū skaitā atbrauce ari tūreizejais Spruktu prāvests Vladislavs Litaunīks. Es tymā laikā Borovkā beju ministrants. Man atmiņā dziļi palykuse jō sirsneiba. Tagad, kod atcerūs, kai jys īnōce zakristijā, munōs atmiņōs paļicis taids kai bērniškeigs, maigs, kluss... Sprukti no Borovkas ir 8 km attōlumā. Pr. V. Litaunīks brauce ar zirgu. Jam beja pošam sovs zyrgs; brauce vīns pots, kučiera jam nabeja. Nu cylvākim dzērdēju, ka pa ceļam jys ir jēmis gōjējus. Un vīnu reizi ari kaids ubadzeņš gōjis ar kuleiti rūkā, kuru ari pr. Litaunīks īsādynōjis drožkā sev blokus. Cilvākim tys dziļi paļicis atmiņā, jo pa Borovku izaplateja ziņa, ka prāvests pat ubadzeņu pajēmis pa ceļam. Es tūlaik mōcējūs Krōslovas ģimnazijā. Mums vysim audzēkņim Gavēņa laikā pyrms Leldīņom beja kūpejō grāksyudze.  Mes – katōļi – organizātā veidā gōjom uz bazneicu pi grāksyudzes. Ģimnazijas direktors pr. Izidors Ancāns uzaicynōja tīši Vladislavu Litaunīku mums pasceit mōceibu pyrms dūšonōs uz bazneicu. Pyrms prīsters Litaunīks īsōka runu, bazneicas tūrnī sōka zvoni zvaneit, un nu tūrņa izlīdōja kūvōrņi, kas tur beja apsamatuši. Zvons nūzvaneja, īsastōja klusums, bet pēc kaida laika putni otkon pa vīnam atsagrīze tūrnī.  Prīsters Litaunīks šūs putnus saleidzynōja ar grākiem. Leidzeigi tagad mums byus rekolekcijas – skanēs zvons, byus grāksyudze, lai mes tūs grākus – kūvōrņus - aizdzeitu prūjom. Tys beja  prīstera Litaunīka uzrunas sōkums. Tōlōkū naatcerūs. Jys runōja mīreigi, patosa nabeja, pat bolsu ni reizes napacēle, bet tai mīreigi, nu sirds vyss nōce. Jys beja maņ atsvors vysam slyktajam.  Ja es kaut ko slyktu dzērdēju, maņ tyuleņ jys atmiņā. Un es sovu paaicinōjumu napazaudēju, paturēju! Paļdis Dīvam, vysu dzeivi nūkolpōju, tagad jau 60 pylni godi nūkolpōti kai prīsteram. Un bīži jo bīži tagad atcerūs prāvestu Litaunīku, ka jys tūreiz maņ beja pozitivs pīmārs.

Zaigas Melkertes līceibas

„Ļūti bīži jū asu jutuse blokus, īpaši gryutūs breižūs vai naziņā, kod par kaut kū nūpītni jōizaškir. Pīsaukuse jō aizbildnīceibu, nasaprūtamā kōrtā ļūti ōtri, cytreiz pat desmit minušu laikā, asu sajēmuse paleidzeibu, prūtams, ja tei saskaņ ar Dīva grybu. Vysas daudzōs paleidzeibas vinkōrši nav īspējams uzskaiteit. Pīsaskaršu pādejom. 2001.goda janvarī sōku strōdōt N. slimineicā par paleidzi ticeibas un etikas jautōjumūs. Ejūt uz nūdaļom pi ļūti smogim cylvākim, pošnōvnīkim (cylvāki, kuri ir naticeigi vai mozticeigi un, navarādami tikt pōri savom dzeives likstom, vinkōrši nūlēmuši aizīt nu šōs dzeives), vīnmār pyrms šaida pacienta apmeklēšonas lyudžu prīstera un mūcekļa Litaunīka aizbildnīceibu pacientam un sev. Un lyudžu jō klōtbyutni. Jutu, pat ejūt uz nūdaļu, ka naasu vīna. Taipat telpā, kurā mediciniskais personals ir atstōjis mani ar prīsteri divatā, jyutu prīstera klōtbyutni. Šaidūs breižūs nūtykuši natycami pavērsīni. Ir gadējumi, kod pacients pēkšņi atsagrīž nu naticeibas moldim. Vairōki sliminīki pēc izaraksteišonas nu slimineicas ir pat pījēmuši Kristeibas sakramentu un atroduši sev draudzi.”

Ūtra Zaigas Melkertes līceiba Majā sajēmem ziņu, ka Gaiļezera slimineicā īvītōta sešpadsmitgadeiga meitine Kristīne, kura darējuse pošnōveibu, īdzerūt ļūti lelu devu medikamentu. Ōrsti vairs cereibas nedeve. Dzeiveibai draudēja brīsmas tyvōku stuņžu laikā, jo organisms beja saindāts, oknas ļūti smogi cītušas. Naktī Kristīni novēlējom prīstera-mūcekļa aizbildnīceibai, ari cytu draudžu lūcekļi šū nalaimeigū meitini nūvēlēja jō aizbildnīceibai un lyudzēs par meitini. Slimineicā jū apmeklēja prīsters Andrejs Trapučka. Nōkamajā dīnā mums par prīceigu pōrsteigumu meitine dzeivōja. Turpynōjom lyugt prīstera-mūcekļa Vladislava aizbildnīceibu. Kristīnes veseleiba ōrstim par pōrsteigumu strauji uzalobōja. Kai apgolvōja ōrsts, Kristīne īdzērusi tik lelu medikamentu devu, ka nu tōs jei sešas reizes varātu nūmērt. Vālōk Kristīni pōrvede uz Linezera slimineicu. Tur konstatēja, ka oknas ir pilņeigi vasalas un tū aplīcynōja Kristīnes mōte (ari mediķe): „Oknas ir pilņeigi vasalas un pat sekas napalīk. Taids gadejums nav mediciniski izskaidrojams. Ari organisms piļneigi atteireits nu medikamentim.” Kristīne poša tik stypri iemīļōja prīsteri – mūcekli Vladislavu Litaunīku, ka ir pījēmuse jū par sovu svātū aizbildņi.

Annas Pudānes līceiba

Pelēču pogostā dzeivojušō Anna Pudāne nabeidz Dīvam pasateikt un cyldynōt prīsteri mūcekli Vladislavu Litaunīku par sovu izdzīdynōšonu. Ilgus godus Annas kundzei uz sejas beja kōrpa gondreiž pa vysu vaigu. Tei stypri sōpēja, tai, ka pat naktīs nevarēja gulēt. Kōrpa auga lelōka un lelōka. Annas kundze sōka dūmōt pošu ļaunōkū. Jei daudz lyudzēs Dīvu par sovu veseleibu, pīsauce daudzu svātū paleidzeibu, un, kai jei poša apgolvoj, atbiļdes nabeja. Tod jōs rūkōs nūnōce grōmoteņas „Vladislavs Litaunīks” pyrmizdavums. Īraudzējuse prīstera attālu uz vōka, jei īsasauce: „Vladislav, ja esi svāts, glōb mani! Kōdēļ maņ tadai jōstaigoj, un kai tys vyss beigsīs? Es nikod naasu Tevi pīsaukuse paleigā, bet tagad tū doru. Glōb mani!” Tōs pošas dīnas vokorā kōrpa nu sejas beja piļneigi izzuduse, pat naatstōjūt rātu.

Teklas Strodes līceiba

Es ilgstūši slimōju ar polipim, kaut ryupeigi ārstējūs slimineicā un regulari gōju pi ōrsta uz polikliniku, uzlobōjumu nabeja. Naasu baileiga, ja operacija nepīcīšama, tei jōveic. Bažas radeja tys, vai sirds izturēs narkozi. Nikod īpaši naasu lyuguse mūcekļam Vladislavam aizbildnīceibu. Es jū vīnmār uzskateju par sovu krysttāvu. Bet tymā svātdīnā (jo pyrmudinē beja paradzāta operacija) nūsametu ceļūs, pīspīžu pi kryutim krysttēteņa fotografiju un nu sirds lyudžu, lai jys maņ paleidz. Īsastōja dvēseles mīrs. Nu reita gōju uz operaciju. Gon ōrstei, gon maņ par pōrsteigumu, nabeja vairs kū operēt. Polipi beja piļneigi izzuduši. Palykušas tikai saknes. Ōrste tūmēr vēļ īšļircynōja zōles un atlaide mōjōs, gon ar pībiļdi, ka turpinōs munus izbejušūs polipus novārōt. Tūmār polipi vairs mani namūka. Uzskotu, ka asu dzīdynōta caur krysttēteņa prīstera Vladislava aizbiļdnīceibu.

Klūstermōsas Klāras līceiba

Mes, Latvijas Nabadzeigō Bārna Jezus mōsas, bīži lyugšonōs pīminim prīsteri Vladislavu Litaunīku. Īpaši godūs vecōkōs mōsas saslimšonas gadejumūs lyudz jō paleidzeibu. Un paleidzeiba nōk strauji. Mōsa Klāra vēļ pībylst: „ Tauta prīsteri Litaunīku ir atzynuse par svātu”.